Inner Meaning of Tirumanjanam
Outwardly: bathing the Lord
Inwardly: cleansing ego, anger, desire, fear
Spiritually: reminding us that God allows Himself to be served so that the devotee may melt in love
Śrī Raṅganātha does not need the bath – we need the grace that flows through it.
Amṛta-prabhavam prabhā-prabhākara
Prahatā-dhvānta-lasad-vilāsa-jātam
Kamala-sthiti-kānta-kānti-kāyaṁ
Śrīraṅgeśam anucintayāmi nityam
Amṛta-prabhavam – Source of immortality, nectar itself
Prabhā-prabhākara – The sun that generates all radiance
Prahatā-dhvānta – One who destroys darkness (ignorance)
Lasad-vilāsa-jātam – Whose divine form shines with playful splendor
Kamala-sthiti – Abiding in Lakṣmī (the lotus-born Goddess)
Kānta-kānti-kāyam – Possessing a supremely beautiful, radiant body
Śrīraṅgeśam – The Lord of Śrīraṅgam
Anucintayāmi nityam – I meditate upon constantly
Flowing Meaning
I constantly meditate upon Śrī Raṅganātha,
the source of immortal nectar,
the radiant sun that destroys all darkness,
whose divine form shines with playful brilliance,
whose body glows with incomparable beauty,
and who eternally abides with Goddess Lakṣmī.
This verse beautifully suits Tirumanjanam, because it reminds us that:
Water cleanses the body
His grace cleanses ignorance
His radiance is not physical light, but jnāna-prakāśa
How to Chant During Tirumanjanam
Elongate vowels (ā, ī, ū)
Pause gently after every two words
Let the voice flow like the abhiṣekam water
Slight rise on the Lord’s name: Śrī–raṅ–ge–śam
Example pouring points:
Amṛta-prabhavam → water
Prabhā-prabhākara → milk
Prahatā-dhvānta → curd
Kamala-sthiti → sandal
Śrīraṅgeśam → final water / flower offering
Temple Bhāva Tip
Kaṭṭiyam is not singing, not śloka chanting either.
It is loving announcement to the Lord, as if saying:
“O Lord, now we pour… now we adore… now we surrender.”
Your voice should carry reverence, slowness, intimacy.
1.Śrīmatē Nārāyaṇāya namaḥ
2.Śrīmatē Rāmānujāya namaḥ
3.Amṛta–prabhavam…
4.Prabhā–prabhā–kara…
5.Prahatā–dhvānta…
6.Lasad–vi–lā–sa… jā–tam…
7.Kamala–sti–thi… kān–ta…
8.Kānti–kā–yam… su–śō–bha–nam…
9.Śrī–raṅ–ga–nā–tham…
10.Śrī–raṅ–ga–nā–tham…
11.Kā–vē–rī… tī–ra… vi–hā–ra…
12.Karu–ṇā… ra–sa… pūr–ṇa…
13.Pāl… a–bhi–ṣē–kam…
14.Tā–yi–r… a–bhi–ṣē–kam…
15.Nei… a–bhi–ṣē–kam…
16.San–da–na… a–bhi–ṣē–kam…
17.Pan–nīr… kun–gu–mam…
18.Di–vya… a–bhi–ṣē–kam…
19.Pā–pa–ṅgaḷ… pō–ga…
20.Tā–pa–ṅgaḷ… tī–ra…
21.A–di–yēn… u–ḷḷam…
22.Tū–ya–mai… ā–ga…
23.Śa–ra–ṇa–ga–tam…
24.Śa–ra–ṇa–ga–tam…
25.Śrī–raṅ–ge–śa…
26.Ēṟ–ṟa–ru–ḷāy… swā–mi…
27.A–nu–cin–ta–yā–mi… ni–tyam…
1–2 : Guru & sampradāya invocation
3–8 : Lord’s svarūpa (radiance, beauty, Lakṣmī sambandha)
9–12 : Śrīraṅgam & Kāverī sambandham
13–18 : Actual abhiṣekam substances (slow pouring)
19–22 : Removal of sins and inner cleansing
23–24 : Śaraṇāgati (total surrender)
25–27 : Acceptance prayer & silent contemplation.
Kaṭṭiyam is:
Neither śloka chanting nor singing
It is loving, declarative service
Each line may be stretched or shortened depending on the abhiṣekam flow
Śrīraṅganātha Tirumañjana Kattiyaṃ
śrīmate rāmānujāya namaḥ
śrīparāśarabhaṭṭāryaḥ śrīraṅgeśa-purohitaḥ ।
śrīvatsāṅka-sutaḥ śrīmān śreyase me’stu bhūyase ॥
amṛta-prabhavaṃ prabhā-prabhave
prahatādhvānta-lasad-vilāsajatam ।
sakalaṃ sakalānumoditaṃ sasinaṃ
tvāṃ kalayāmi raṅgarāja ॥ (1)
aniśaṃ kumudaṃ vikāsayantaṃ
śatataṃ pūrṇamaharnisam ca dṛśyam ।
anupaplavamaḍhya-raṅgarājam
candramasaṃ jano numanyam ॥ (2)
kuṅkuma-ruṇam udancitāṃ śriyām
komala-ruṇa-saroja-saṃsthitām ।
raṅga-mandira-tamonivāraṇam
saṅkate lopanadīdhitim janaḥ ॥ (3)
bhavantam śrīmantam hasita-kalikālaṅkṛtam
aśokaṃ kuvalaya-bhramara-hitām adyutsavākāram ।
sukha-sparśa-sisṛkṣayā pravanayā mahānanda-bhāritam
vasantaṃ raṅgeśaṃ prakaṭa-sumanaskaṃ manumahe ॥ (4)
satpakṣa-pātāt bhuvanāśrayatvāt
sānnidhya-vāsāt nibandhanatvāt ।
padmāśrayatvāc ca dhāraṇīnāṃ
haṃso yathā rājati raṅgarāja ॥ (5)
andhaścid asminn asamāna-dhāmani
chāyāṃ vitanvan vilasann ahanyām ।
apāṅga-līlā-smaraṇāt prahṛṣṭaḥ
sakheva raṅgaṃ prati mādhyam eti ॥ (6)
śrutismṛtībhyaṃ vyapadiśyamānaṃ
svayaṃ manojñam anuvartayāmi ।
samunnatāgādha-taraṃ samīḍhaṃ
tava avatāraṃ pathatāṃ param ॥ (7)
tadīya-raṅgeśa samarthyate janaḥ
ajal-jayanty uditeyam ātmā ।
amṛtāmayānāṃ nayanaiḥ prapātaiḥ
niyantṛ-saukhyam niśitaṃ tvadīyam ॥ (8)
kiṃ vā bahu niruktaiḥ kīrtana-bhiṣajaiḥ
nigamāṃś ca mañjuṃ raṅgarājāya manye ॥ (9)
śyāmaṃ maṇi-prabha-paṭaṃ kaṭakāñci-bhinnam
sattvāśrayaṃ raṅgarāja-mahīdharaṃ tam ।
sarvonnataṃ sakala-sattva-nivāsa-bhūtaṃ
sarvāntaraṃ ya iha bhāvayate sa dhanyaḥ ॥ (10)
saṃdṛṣṭa-saṅga-samādhisthitau pareśe
śāśvat-manās sphurati raṅga-manīṣā tvam ।
asakta-pūraṃ vidadhātam aneka-svarbhāvaiḥ
prasīdatāṃ kaluṇaṃ prakaṭātara-pītāmbaraṃ tvām ॥ (11)
bhavantaṃ manye’ham sura-sthairyam aṅgaiḥ
marakata-maṇi-raṃyaṃ ramyam anīka-yuktam ।
phala-niścita-gatam praspṛśad-gandhavāhaṃ
śiśiravirahajaṃ tuṃ prollasan-nīlakam ॥ (12)
sugama-jala-nidhiṃ tvāṃ manmahe raṅgarāja ॥ (13)
mañju-vara-vicitra-mṛdu-yarupaṃ aladharo
lalita-dhara-vilāsaṅko laṅghayann eva velām ।
vidhṛta-bhuvana-bhāro vīkṣya-se raṅganātha
aparā iva vapur-māna-pālanāyām ॥ (14)
nananavṛtti-viṣayaṃ netarāyāḥ prasannam
nanandayati samādhi-sthitam ajñaraṃyam ॥ (15)
tasmāt śravaṇa-vidhau jano hi manyate tvāṃ
sarvatra-sthitam ekam ॥ (16)
anekāśakhasitam asute bhṛtya-dattādhikāṃsam
tri-daśa-sukha-bhogaṃ supūrṇa-raṃyam ।
sumanasam etam suradṛśaṃ tvāṃ sudhīyo vadanti ॥ (17)
śrīmat-svarṇa-gadāṅkuśa-viśāla-sakthaṃ
śrī-kaustubha-sphurita-vakṣasi dāna-dakṣam ।
haṃsādi-sādṛśya-vilāsa-padavīṃ
tvāṃ manmahe surataruṃ dīpta-nātham ॥ (18)
adyāpi hṛdaye hallaka-pāda-lagnaṃ
vakṣaḥ-sthale nihita-raṅgarājaṃ ।
svacchanda-vāri-kamala-gandha-sāndram
maṇi-kāñcana-mayūkha-paraṃ paśyāmi ॥ (19)
brahmātma-niṣṭhā-vareṇa yogaḥ
kalayann pūjyāṅghri-bhāg utpannaḥ ।
mahāntaṃ stutvaṃ kathayann aham tvām
tvaṃ kalyabhedaṃ ca setu-tvam eva ॥ (20)
mṛgyaṃ dhyātātmakaṃ tvāṃ
uttīrya pṛthu-viṣaye raṅgarāja ।
bhūto bhūyāṃs tvam eva
saṃsāra-satruṃ kṣapayan ॥ (21)
jānāmi sarvada bhuvi nirmalaṃ tvāṃ
paśyāmi sura-sura-gaṇaṃ sumanovihāram ।
sat-siddha-caraṇa-samūha-niṣevyamāṇaṃ
tvāṃ raṅgarāja kalayāmi hi mandare’pi ॥ (22)
brahmātma-niṣṭhā-varasya yogaḥ
kalayann pūjyāṅghri-bhāg utpannaḥ ।
tvām eva vedamūla-pramāṇāt
etac ca siddhaṃ dhanur-ukta-tattvam ॥ (23)
ko’krośaḥ kasya gṛhaduḥkha-mātraṃ
bhojyaḥ śaktiḥ sudhīṣu yat ।
hanta tvat-pakṣa-pātī sa iti
nikhilam ॥ (24)
padmādhikṛta-laṅkita-śobha-bhūmiṃ
gambhīra-nādāgama-sāra-pūrṇam ।
saṃdhyādi-pālita-cāru-puṇyaṃ
bhakteśa-dhāmaṃ śaraṇaṃ vrajāmi ॥ (25)
māyā-mohaṃ meghanam agha-pūrṇaṃ
bhedaṃ raṅgādhipa manmahe ।
tvam mehaṃ me kutas tattvato’pi
kuta idaṃ veda-mūla-pramāṇāt ॥ (26)
saṃdṛśya sura-sundarāṇāṃ sumanovitāraṃ
sat-siddha-caraṇa-samūha-niṣevyamāṇam ।
saṃdṛṣṭa-cintita-sarārtha-saṃvidānaṃ
tvāṃ raṅgarāja kalayāmi hi mandare’pi ॥ (27)
iti śrīraṅganātha tirumañjana kattiyaṃ sampūrṇam
No comments:
Post a Comment